Rotaļu nozīme bērnu attīstībā
Rotaļa un spēle nodrošina ilglaicīgu bērna radošo nodarbi, kuras laikā, lietojot spēles materiālu, manipulējot ar spēles un rotaļas elementiem un ievērojot spēles noteikumus tiek nodrošinātas bērna vajadzības pēc aktivitātēm.
Katrā rotaļu darbībā ir apslēpts kāds intelektuāls uzdevums, kas bērnam ir svarīgākais personīgo sekmju nosacījums un viņa emocionālā saikne ar pārējiem rotaļniekiem. Uzdevuma risināšanā nepieciešama prāta un gribas piepūle, kas sniedz bērnam apmierinājumu. Noteikumu dažādošana rada daudzveidību.
Lai rotaļāšanās būtu pēc iespējas sekmīgāka, svarīga pieaugušā aktīva līdzdarbība.
Pareizi organizēta rotaļa sniegs bērnam apmierinājumu par savu darbību, ticību savām spējām un ievirzīs bērnu turpmākajai darbībai.
Kopīgās rotaļās bērni kļūst draudzīgāki, iepazīst cits cita spējas un intereses, labāk apgūst mācību saturu, to izprot un izpilda prasības.
Rotaļa rada darba atmosfēru un emocionālu pacēlumu nodarbībās, līdz ar to aktivizē arī izziņas procesu.
Rotaļas palielina bērnu interesi par izvirzīto uzdevumu, veido emocionālo attieksmi, izraisa bērnos pārdzīvojumus, kas palīdz atklāt viņu domas un attieksmes.
Radošajās rotaļās pirmsskolas vecuma bērns veic darbības, kas:
- palīdz attīstīt visus piecus uztveres veidus (dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu);
- attīsta ekspresīvo (tie vārdi, kurus bērns jau izrunā) un receptīvo (bēram saprotamie vārdi, bet kurus bērns vēl neizrunā) valodu;
- ļauj izprast likumsakarības;
- veicina radošo domāšanu un pieeju problēmām;
- paaugstina pašcieņu;
- attīsta jūtu un emociju izteiksmes veidus;
- attīsta mazo muskuļu un lielo muskuļu precīzo kustību prasmes;
- ļauj izbaudīt bērnības prieku un brīvības izjūtu.
Turpinājumā daži rotaļu piemēri bērnu attīstības sekmēšanai:
„Skaņu mednieki”
Mērķis: attīstīt loģisko domāšanu, tausti, dzirdes uztveri.
Bērni sēž aplī, vidū saliktas dažādas rotaļlietas, priekšmeti. Pieaugušais nosauc kādas rotaļlietas pirmo skaņu, piemēram [l]. Bērniem jācenšas veikli paņemt rotaļlietu vai priekšmetu, kas sākas ar šo skaņu. Vēlāk uzdevumu var padarīt sarežģītāku: nosauktā skaņa atrodas vārda beigās vai vidū. Ieteicams, lai vairāk rotaļlietu un priekšmetu nosaukumi sāktos ar vienu un to pašu skaņu.
„Zvejnieki”
Mērķis: attīstīt verbāli loģisko domāšanu, runas prasmi, atmiņu, iztēli.
Nepieciešama liela kaste – „dīķis”. Bērni ar zvejas rīkiem „makšķerē” tajā atrodošās mantas un izvilkuši aptausta, raksturo tās. (Krūzīte ir apaļa, ar izliektiem sāniem, neliela utt.) Par raksturojumu bērns saņem žetonu – kartīti, uz kuras ir burts, bet otrā pusē attēla fragments. No sakrātajiem žetoniem bērnam jāsaliek vārds. Jaunākā vecuma bērniem vai tiem, kas vēl nevar salikt vārdu, jāveido attēls no otrā pusē esošajiem fragmentiem.
„Kas tas ir?”
Mērķis: attīstīt tausti, atmiņu, domāšanu.
Nepieciešami no stingra papīra izgriezti dažādu priekšmetu un dzīvnieku silueti un tādi paši krāsainie attēli. Bērnus sadala divās grupās. Vienas grupas dalībniekiem aizsien acis un dod aptaustīt siluetus. Bērniem jācenšas pēc taustes tie atpazīt. Otras grupas bērni vēro. Ja bērnam rodas grūtības nosaukt priekšmetu vai dzīvnieku, pieaugušais bērnam siluetu paņem nost, atsien acis un piedāvā apskatīt krāsaino attēlu. Pēc tam komandas mainās vietām. Uzvar tā komanda, kura precīzāk un bez attēlu palīdzības pazinusi vairāk siluetu.
Rakstu sagatavoja logopēde Zane Ceriņa.
Konspekts veidots no Inas Martinovas raksta žurnālā „Pirmsskolas izglītība”