Valodu mācīšanās veicināšana
Valodu mācīšanās veicināšana pirmsskolā un sākumskolā
Mūsdienu bērns aug un attīstās elektroniskās saziņas līdzekļu pasaulē, un tas arī būtiski ietekmē viņa uztveri un domāšanu gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. No vienas puses, bērns spēlējot datorspēles, izmantojot cita veida interneta resursus, iemācās ātri uztvert un reaģēt uz notiekošo, no otras puses, tas viņu var padarīt arī nepacietīgu, pat nervozu un agresīvu, ja noteiktā laikā nespēj iegūt to informāciju, kuru iecerējis dabūt. Vizuālās kultūras laikmets (visapkārt spožas reklāmas, interesanti zīmoli, dažādi kustīgi, krāsaini, pat spoži efekti) iemāca bērnu kopš dzimšanas vispirms uzmanību piesaistīt attēlam, nevis tekstam.
Mūsdienu bērnam ļoti svarīgi, lai arī valodas mācīšanās process būtu tikpat dinamisks kā dzīve, lai valodas teksts papildina un precizē to pieredzi, kas iegūta kustīgas vai statiskas vizuālās informācijas veidā, lai pats bērns var piedalīties mācību uzdevumu izvirzīšanā, lēmumu pieņemšanā, lai runāšana, lasīšana vai rakstīšana ir nevis mākslīga, bet dabiska un jēgpilna, lai sadarbības vide starp skolotāju un pārējiem valodas apguvējiem ir tāda, kurā nav baiļu runāt. Vide, kurā pastāv savstarpēja uzticēšanās, brīvas un vienaldzīgas izpausmes spējas, lai bērns saprot, ka netiek šķirots pēc tā, kāds ir viņa vispārējais attīstības vai valodas attīstības līmenis.
Valodas mācīšanās un mācīšana nav vienkāršs uzdevums nevienā vecumā, bet jo īpaši pirmsskolā un skolas pirmajos gados, kad jārēķinās, ka bērna runas un valodas līmenis vēl nav pilnīgs, kā arī ar to, ka bērns vēl tikai apgūst prasmi mācīties un socializēties jaunajos apstākļos.
Ne mazāk svarīga arī atziņa, ka katram bērnam valoda veidojas un attīstās individuālā tempā, un tas ne vienmēr saistīt ar viņa intelektuālo attīstību, bet gan ar individuālo valodas spēju.
Apgūstot un lietojot vairākas valodas saziņā, bērnam viss sākas ar emocionālo attieksmi gan pret lietām, gan pret cilvēkiem, ar kuriem viņš dažādos veidos ir saistīts. Piemēram, ja rotaļlietu – lāci, bērnam dāvinājis tēvs, kurš runā latviski, tad bērns vārdu lācis izrunās latviski. Ja to dāvinājusi māte, kura runā, piemēram, krievu valodā, – bērns vārdu lācis izrunās krievu valodā.
Nevar neņemt vērā, ka pirmsskolas vecumā bērns divas vai vairākas valodas izmanto kā vienu un no tām viņš veido tā saucamo „vienas valodas celtni”. Tikai tad, kad valodas pieredze kļūst plašāka, bērns sāk šķirt valodas.
Ja bērns nāk no jauktās ģimenes vai mazākumtautību ģimenes, valodu apguves procesā viņš iziet vismaz 3 posmus:
-
- jauktās leksikas posmu. Šajā posmā bērns vārdu izsaka tajā valodā, kurā valodā konkrētais vārds pirmais ienāk prātā. Dažkārt puse vārda ir no vienas valodas, otra puse – no otras, piemēram, maizečok – maizīte, papiņš – tētis;
- vārdu „ekvivalentu” posmu. Šajā posmā bērns sāk šķirot, ar kuru saziņas partneri kādā valodā jārunā; bērni sāk piemeklēt tos vārdus, kas atrodami saziņas partnera valodā, un, ja paša leksikā šo vārdu nav, gaida palīdzību tieši šajā valodā, pat kļūst neapmierināts, ja kāds grib palīdzēt otrajā valodā;
- divu valodu lietošanas posmu atbilstoši saziņas situācijai.
Dažkārt bērnam no jauktās ģimenes, kurā valodu lietojuma ziņā nav nošķīruma, piemēram, māte krieviete un tēvs latvietis ar bērnu konsekventi nerunā katrs savā valodā, kādu brīdi ir lielākas grūtības- šis bērns var ilgāk meklēt vārdu konkrētā valodā nekā tas bērns, kurš kopš dzimšanas ir pieradis šķirt valodas.
Arī šīs parādības ir pārejošas, ja vien bērns saņem nepieciešamo atbalstu gan no vecākiem, gan skolotājiem. Piemēram, nepieciešamo motivāciju, emocionāli komfortablu vidi, kurā bērns jūtas drošs un pārliecināts, ka valodas apguves procesā varēs saņemt viņam nepieciešamo palīdzību.
Nevienas valodas apguve nesākas ne ar skaņu un burtu attiecību noskaidrošanu, pakāpenisku mazo un lielo, iespiesto un rakstīto burtu pazīšanu un to savilkšanu ar citiem jau iepriekš apgūtajiem burtiem vārdā, ne ar konkrēta vārdu krājuma apguvi, bet ar pozitīvu emocionālo fonu, kurā bērns tiek rosināts novērot pasauli, uztvert tajā sastopamos priekšmetus, dzīvās būtnes vai parādības, prast saklausīt vārdus, ar kuriem tās nosauktas, apjēgt šo nozīmi konkrētā kontekstā, ieklausīties to skanējumā un tikai pēc tam sākt analizēt dzirdēto vārdu (pēc skaņas u.tml.)
Apgūt valodu vispirms nozīmē mācīties dzīvot šajā globālajā pasaulē, uztvert vārdos, izteikumos ietverto domu, to analizēt, kā ari nodot citiem savu vēstījumu saprotamā veidā.
Latviešu valodas aģentūra „Valodu mācības pirmsskolā un sākumskolā”
Rakstu sagatavoja latviešu valodas skolotāja Zane Ceriņa