Galda spēles

Vēl nezināt, ko varētu pasākt sestdienas vakarā, kad visi mājās? Televizors? Izslēgts! Gadžeti? Nē! Grāmatas? Tās vēlāk. Bet tagad – spēles!       

Par to, kāpēc vispār galda spēles ir ieteicamas un no kāda vecuma var sākt tās mācīt bērnam, portālam "Parents" skaidro jomas speciālisti.

            Kopīga laika pavadīšana, prieks, un turklāt konkrētu prasmju attīstība – lūk, kāpēc galda spēles ir laba izvēle. Un spēļu vērtība ir tieši šajā nesaraujamajā kopābūšanā. Vecākie – omītes un opīši, tēti, mammas – te spēlē kā līdzīgs ar līdzīgu ar bērnu, jo ir tik daudz spēļu, kas ir paredzētas vecumā no trīs līdz 99 gadiem, un ir interesantas visiem. Un pieaugušie gūst ne mazāk prieka, kā bērni.

            Dažreiz sanāk tā, ka mamma vai tētis, pat ja viņiem ne tik ļoti patīk spēlēties ar bērnu un viņi to dara tikai tāpēc, ka tā "vajag", galda spēļu gadījumā patiesi aizraujas ar šo procesu. Visa ģimene spēlē, un visiem tas ļoti patīk. Bet kas var būt vēl labāk? Bez tam galda spēles var paņemt visur sev līdzi, spēlēt jebkuros apstākļos un praktiski ar jebkādu spēlētāju skaitu.

 

 

Vairāk kā kas?, Kurš?, Kur?, Kad? un Kāpēc?

 Uzdot dažāda veida jautājumus ir svarīga stratēģija, kas veicina domāšanu un mācīšanos. Pamata jautājumiem, kas prasa iegaumēšanu, piemēram, “Kādā krāsā tas ir?”, “Cik daudz ir?” un “Kas tas ir?”, ir savs mērķis. Informācijas iegaumēšana ir pamats, kas bērniem vajadzīgs, lai varētu atbildēt sarežģītākus jautājumus, kā, piemēram, “Ja četri bērni ēdīs pusdienas, cik šķīvju mums vajadzēs?” Bērniem jāatceras informācija, lai viņi to varētu saprast; bērniem jāsaprot informācija, lai viņi varētu to lietot.

 Radīt pamatzināšanu bāzi dažādās jomās ir svarīgi, bet pirmsskolēna mācīšanās var būt daudz dziļāka un sarežģītāka. Uzdodot bērniem sarežģītākus jautājumus, mēs palīdzam viņiem mācīties vadīt savu domāšanu.

 Lielākā daļa trīsgadnieku domā ļoti konkrēti. Tas nozīmē, ka gan tas, ko viņi runā, gan tas, ko viņi domā, ir burtisks un bieži attiecas uz to, kas viņiem ir tieši priekšā. Daži trīsgadnieki nespēj atbildēt uz sarežģītākiem jautājumiem, kas ir pa spēkam vecākiem bērniem. Četru gadu vecumā bērni sāk domāt abstraktāk. Piemēram, četrgadīgu bērnu grupa var iesaistīties sarežģītākā lomu spēlē, iztēlojoties, ka zariņš, ko viņi atrada laukā ir karote vai dakšiņa.

 

Lisa Mufson, Janis Strasser “Vairāk kā kas?, Kurš?, Kur?, Kad? Un Kāpēc?”

 Skola 2030 informatīvais materiāls

Konspektu sagatavoja Zane Ceriņa

Bērns nepareizi sēž- W poza!!!

  Noteikti esat pamanījušas bērnus sēžam šādā veidā. Un kas tad tur traks, varētu domāt, vai ne? Tomēr pēdējā laikā atklāts, ka sēdēšana šādā pozā ir kaitīga bērnu attīstībai. Iemesls – tā ir pārāk stabila (un tieši tāpēc bērniem tā patīk).

  W poza bērniem ir ļoti ērta rotaļājoties – tajā ir viegli noturēt līdzsvaru, nav jādomā, ka apgāzīsies, un visu uzmanību var veltīt rotaļlietām. Tomēr šādi sēdēt bērniem ir ļoti nepareizi.

  Sēžot šajā pozā, bērns nevar aktīvi kustēties ar visu ķermeni, pārnest svaru no vienas puses uz otru. Grūti arī pagriezties uz vienu vai otru pusi lielā amplitūdā. Sarežģīti aizsniegt tālāk esošās rotaļlietas.

  Bērniem ir ļoti svarīgi mācīties pārnest svaru un kustēties, šādā veidā iegūstot svarīgās līdzsvara iemaņas un iemācītos sēdēt taisni (tas ir ļoti svarīgi vēlāk, mācoties rakstīt).

  Bet kas vainas stabilitātei? Izrādās, tāda sēdēšana var radīt ortopēdiskās problēmas, aizkavētu stājas attīstību un pat vēlākas problēmas ar tādām vienkāršām lietām kā skriešana un lēkšana.

  Ja bērns mēdz sēdēt W pozā, viņa koordinācijas attīstība var aizkavēties. Tas savukārt vēlāk var bremzēt prāta spēju attīstību, radīt problēmas lasītprasmes un rakstītprasmes apguvē. Protams, neizbēgami būs sarežģīti iemācīties dejot, spēlēt bumbu, apgūt dažādas sporta spēles un tamlīdzīgi.

  W veida pozas dēļ, kā to sauc ārsti, var arī saīsināties un zaudēt elastību gūžas un gurnu muskuļi, var izveidoties greiza gaita – ar pēdām uz ārpusi. Pieaugušā vecumā var piemeklēt muguras sāpes. Ir pētījumi, kas sēdēšanu W pozā saista ar plakanās pēdas attīstīšanos. W veida poza  pārlieku bērnam noslogo gurnus un ceļus, augšstilbu aizmugurējos muskuļus un saites potītēs un papēžos. Tas rada problēmas ne tikai nākotnē – reizēm bērni, kas tā sēž, piedzīvo ceļu sāpes jau bērnībā. Arī mugurkaula izliekums, sēžot tādā pozā, ir nedabisks un neveselīgs. Tā kā šādā pozā sēžot, arī pagrozīties neko daudz nevar, bērns liecas/stiepjas ar visu ķermeni, lai, piemēram, aizsniegtu rotaļlietu. Un kas notiek – pieaugot viņam ir krietni samazināta lokanība.

  Ko tad darīt? Ir dažas alternatīvas:

• • V veida sēdēšana ir daudz veselīgāka. Tā, iespējams, tik daudz nerisina mugurkaula izliekuma problēmu, toties nepārslogo kājas.
  • Savukārt sakrustoto kāju poza veicina sēdēšanu ar taisnāku muguru. 

• • "Puslotosa" poza ir vēl viena alternatīva "W" pozai. Šī poza noņem slodzi no bērna gurniem un ceļgaliem.

  Labā ziņa ir tāda, ka šis niķis ir viegli aizmirstams, ja bērnu sāk mācīt sēdēt pareizi. Un tas nemaz nav sarežģīti! Tikai mazliet uzmanības, un tavs bērns nākotnē būs daudz veselāks.

  Ja bērnam ir grūti nosēdēt uz grīdas jebkādā citā pozā, izņemot “vardītes”, obligāti ir jāvēršas pie ārsta, lai viņš iesaka, kā koriģēt stāju.

 

 

Sagatavojusi mūzikas skolotāja S. Gertnere pēc ptcne.org materiāliem.