Valodas apguve
Labdien, vecāki, skolotāji!
Pilnvērtīgai valodas apguvei ir milzīga loma bērna psihisko procesu un personības attīstībā, valoda dod iespēju aktīvi izzināt apkārtējo pasauli un tai pielāgoties. Valoda, pildot saskarsmes vispārinošo un regulējošo funkciju, ir specifisks tikai cilvēkam piemītošs darbības veids, kuru var raksturot kā sazināšanas procesu ar valodas starpniecību.
Pēdējos gados dažādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē strauji pieaug pirmsskolas vecuma bērnu skaits ar valodas un runas traucējumiem. Nāk vasara un saule laukā spīdēs spožāk un būs velme doties laukā un izbaudīt laiku kopā ar ģimeni. Aicinu vecākus iesaistīties bērnu runas attīstībā. Jūs jautāsiet kā? Tad lūk daži padomi, kā to darīt!
http://www.lpii-pienenite.lv/data/Valodas%20att%C4%ABst%C4%ABba.pdf
Sagatavojusi - Liepājas Universitātes 2.kursa studente Logopēdijā Sanita Prikule
Spēles domāšanai
Galda spēles
Vēl nezināt, ko varētu pasākt sestdienas vakarā, kad visi mājās? Televizors? Izslēgts! Gadžeti? Nē! Grāmatas? Tās vēlāk. Bet tagad – spēles!
Par to, kāpēc vispār galda spēles ir ieteicamas un no kāda vecuma var sākt tās mācīt bērnam, portālam "Parents" skaidro jomas speciālisti.
Kopīga laika pavadīšana, prieks, un turklāt konkrētu prasmju attīstība – lūk, kāpēc galda spēles ir laba izvēle. Un spēļu vērtība ir tieši šajā nesaraujamajā kopābūšanā. Vecākie – omītes un opīši, tēti, mammas – te spēlē kā līdzīgs ar līdzīgu ar bērnu, jo ir tik daudz spēļu, kas ir paredzētas vecumā no trīs līdz 99 gadiem, un ir interesantas visiem. Un pieaugušie gūst ne mazāk prieka, kā bērni.
Dažreiz sanāk tā, ka mamma vai tētis, pat ja viņiem ne tik ļoti patīk spēlēties ar bērnu un viņi to dara tikai tāpēc, ka tā "vajag", galda spēļu gadījumā patiesi aizraujas ar šo procesu. Visa ģimene spēlē, un visiem tas ļoti patīk. Bet kas var būt vēl labāk? Bez tam galda spēles var paņemt visur sev līdzi, spēlēt jebkuros apstākļos un praktiski ar jebkādu spēlētāju skaitu.
Domāt, jautāt...
Vairāk kā kas?, Kurš?, Kur?, Kad? un Kāpēc?
Uzdot dažāda veida jautājumus ir svarīga stratēģija, kas veicina domāšanu un mācīšanos. Pamata jautājumiem, kas prasa iegaumēšanu, piemēram, “Kādā krāsā tas ir?”, “Cik daudz ir?” un “Kas tas ir?”, ir savs mērķis. Informācijas iegaumēšana ir pamats, kas bērniem vajadzīgs, lai varētu atbildēt sarežģītākus jautājumus, kā, piemēram, “Ja četri bērni ēdīs pusdienas, cik šķīvju mums vajadzēs?” Bērniem jāatceras informācija, lai viņi to varētu saprast; bērniem jāsaprot informācija, lai viņi varētu to lietot.
Radīt pamatzināšanu bāzi dažādās jomās ir svarīgi, bet pirmsskolēna mācīšanās var būt daudz dziļāka un sarežģītāka. Uzdodot bērniem sarežģītākus jautājumus, mēs palīdzam viņiem mācīties vadīt savu domāšanu.
Lielākā daļa trīsgadnieku domā ļoti konkrēti. Tas nozīmē, ka gan tas, ko viņi runā, gan tas, ko viņi domā, ir burtisks un bieži attiecas uz to, kas viņiem ir tieši priekšā. Daži trīsgadnieki nespēj atbildēt uz sarežģītākiem jautājumiem, kas ir pa spēkam vecākiem bērniem. Četru gadu vecumā bērni sāk domāt abstraktāk. Piemēram, četrgadīgu bērnu grupa var iesaistīties sarežģītākā lomu spēlē, iztēlojoties, ka zariņš, ko viņi atrada laukā ir karote vai dakšiņa.
Lisa Mufson, Janis Strasser “Vairāk kā kas?, Kurš?, Kur?, Kad? Un Kāpēc?”
Skola 2030 informatīvais materiāls
Konspektu sagatavoja Zane Ceriņa
Bērna kustību prieka sekmēšana
Bērna kustību prieka sekmēšana
Kustības ir viena no mūsu organisma vitālajām vajadzībām. Palūkojieties uz mazu bērnu: viņš vienmēr ir kustībā. Vai mēs vienmēr ļaujam bērnam apmierināt šo organisma nepieciešamību? Bērnu bieži apsaucam, norājam par to, ka viņš skrien, lec, cenšas kaut kur uzkāpt. Bērni mūs neklausa, un tas ir labi.
Kustības nepieciešamas bērna kvalitatīvai attīstībai. Tās sekmē balsta un kustību aparāta attīstību. Šis process maina organisma formas un funkcijas. Pirmsskolas vecuma bērniem, lai nodrošinātu organisma fizioloģiskās funkcijas, katru dienu jādod iespēja ne mazāk kā 3 līdz 4 stundas pavadīt kustībās svaigā gaisā.
Mazkustīgs dzīvesveids ir viens no faktoriem, kas veicina neirozes jeb augstākās neirālās darbības funkcionālu traucējumu rašanos. Kustību apvienošana ar pieaugušā paraugu, interesantu inventāru, ar atbilstošā intonācijā izrunātiem vārdiem un mīmiku veicina bērna emocionalitāti un līdz ar to — intelektuālo attīstību, paātrina valodas apguvi, stimulē arī citus psihiskos procesus un īpašības: domāšanu, atmiņu, uzmanību, gribu.
Atrodiet katru dienu 20 līdz 30 minūtes laika sporta nodarbībai, lai pavadītu to kopā ar bērnu. Šajās nodarbībās sniedziet bērniem atbalstu un drošības sajūtu — tā ir viena no ģimenes pamatfunkcijām, iesaka I.Bula-Biteniece.
Ieteikumi fiziskajām aktivitātēm vecākiem kopā ar bērniem: