Valodu mācīšanās veicināšana
Valodu mācīšanās veicināšana pirmsskolā un sākumskolā
Mūsdienu bērns aug un attīstās elektroniskās saziņas līdzekļu pasaulē, un tas arī būtiski ietekmē viņa uztveri un domāšanu gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. No vienas puses, bērns spēlējot datorspēles, izmantojot cita veida interneta resursus, iemācās ātri uztvert un reaģēt uz notiekošo, no otras puses, tas viņu var padarīt arī nepacietīgu, pat nervozu un agresīvu, ja noteiktā laikā nespēj iegūt to informāciju, kuru iecerējis dabūt. Vizuālās kultūras laikmets (visapkārt spožas reklāmas, interesanti zīmoli, dažādi kustīgi, krāsaini, pat spoži efekti) iemāca bērnu kopš dzimšanas vispirms uzmanību piesaistīt attēlam, nevis tekstam.
Rotaļu nozīme bērnu attīstībā
Rotaļa un spēle nodrošina ilglaicīgu bērna radošo nodarbi, kuras laikā, lietojot spēles materiālu, manipulējot ar spēles un rotaļas elementiem un ievērojot spēles noteikumus tiek nodrošinātas bērna vajadzības pēc aktivitātēm.
Katrā rotaļu darbībā ir apslēpts kāds intelektuāls uzdevums, kas bērnam ir svarīgākais personīgo sekmju nosacījums un viņa emocionālā saikne ar pārējiem rotaļniekiem. Uzdevuma risināšanā nepieciešama prāta un gribas piepūle, kas sniedz bērnam apmierinājumu. Noteikumu dažādošana rada daudzveidību.
Lai rotaļāšanās būtu pēc iespējas sekmīgāka, svarīga pieaugušā aktīva līdzdarbība.
Pareizi organizēta rotaļa sniegs bērnam apmierinājumu par savu darbību, ticību savām spējām un ievirzīs bērnu turpmākajai darbībai.
Kopīgās rotaļās bērni kļūst draudzīgāki, iepazīst cits cita spējas un intereses, labāk apgūst mācību saturu, to izprot un izpilda prasības.
Rotaļa rada darba atmosfēru un emocionālu pacēlumu nodarbībās, līdz ar to aktivizē arī izziņas procesu.
Rotaļas palielina bērnu interesi par izvirzīto uzdevumu, veido emocionālo attieksmi, izraisa bērnos pārdzīvojumus, kas palīdz atklāt viņu domas un attieksmes.
Radošajās rotaļās pirmsskolas vecuma bērns veic darbības, kas:
- palīdz attīstīt visus piecus uztveres veidus (dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu);
- attīsta ekspresīvo (tie vārdi, kurus bērns jau izrunā) un receptīvo (bēram saprotamie vārdi, bet kurus bērns vēl neizrunā) valodu;
- ļauj izprast likumsakarības;
- veicina radošo domāšanu un pieeju problēmām;
- paaugstina pašcieņu;
- attīsta jūtu un emociju izteiksmes veidus;
- attīsta mazo muskuļu un lielo muskuļu precīzo kustību prasmes;
- ļauj izbaudīt bērnības prieku un brīvības izjūtu.
Turpinājumā daži rotaļu piemēri bērnu attīstības sekmēšanai:
Mūsu bērnu valodiņa
Valodas apgūšana ir sarežģīts, katram cilvēkam individuāls process. Daļa bērnu sāk runāt agri, bet dažu runa sāk raisīties tikai divu vai pat triju gadu vecumā.
Bērna valodas pareizas attīstības priekšnosacījumi ir laba vecāku veselība, normāla mātes grūtniecība un dzemdības, laba bērna veselība, normāla galvas smadzeņu darbība, skaidra, nesteidzīga bērnam saprotama un gramatiski pareiza vecāku runa.
Svarīgi novērot bērna valodu jau no zīdaiņa vecuma. Ja divos gados bērns vēl nerunā saprotami vai viņa valodas aktivitāte kopumā ir pazemināta, vecākiem ir pamats bažām, jo visi bērna procesi – atmiņa, uzmanība, uztvere, domāšana, emocijas – bez valodas nevar pilnvērtīgi veidoties un attīstīties. Ja bērns līdz divu gadu vecumam nesāk runāt, jākonsultējas ar logopēdu.
Latviešu valoda, kā otrā valoda
Otrās valodas apguve pirmsskolā
Vairāku valodu zināšana dod cilvēkam plašākas iespējas kontaktēties ar pasauli. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kuriem dzimtā valoda atšķiras no sabiedrības vairākuma valodas.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas dzīvo un strādā šajā valstī, nepieciešams prast latviešu valoda. Latviešu valodas (otrās valodas) apguve Latvijā atkal kļuva aktuāla pagājušā gadsimta 90.gados, kad latviešu valodai ar likumu tika noteikts valsts valodas statuss.
Lai latviešu valodas apguves procesu atvieglotu, otrās valodas apguve jāsāk jau pirmsskolā. Šajā posmā bērnam jāapgūst saziņā nepieciešamās latviešu valodas runas prasmes un iemaņas.
Tiek uzskatīts, ka četri gadi ir visatbilstošākais vecums otrās valodas mācīšanai, jo:
- bērnam ir pilnībā izveidojusies dzimtās valodas izjūta;
- attīstījusies fonemātiskā dzirde (spēja vārdā atšķirt atsevišķas skaņas un prasme noteikt šo atsevišķo skaņu secību vārdā).
Šajā vecumā bērni lielākoties izrunā visas dzimtās valodas skaņas un ir emocionāli ieinteresēti apgūt ko jaunu.